Kristus Piedzimšanas gavēnis
Kristus Piedzimšanas svētku gavēņa, tāpat kā citu daudzdienu gavēņu, rašanās attiecināma uz kristietības pirmsākumiem. Rietumu rakstnieki to piemin jau V-VI gadsimtā. Kodols, no kura izauga Kristus Piedzimšanas svētku gavēnis, bija gavēnis pirms Dieva Parādīšanās svētkiem, kurus Baznīca atzīmēja vismaz jau no III gadsimta, un kuri IV gadsimtā sadalījās Kristus Piedzimšanas svētkos un Kunga Kristīšanas svētkos.
Kristus Piedzimšanas gavēnis sākas 15./28. novembrī (pēc vecā / jaunā stila) un turpinās līdz 25.decembrim / 7.janvārim. Tā ilgums – četrdesmit dienas, un tādēļ Tipikonā tas, tāpat kā Lielais gavēnis, tiek dēvēts par Četrdesmit dienu gavēni. Tā kā gavēņa priekšvakarā ir apustuļa Filipa piemiņas diena (14./27. novembris), tad šo gavēni tautā dēvē arī par Filipa gavēni. Pēc svētlaimīgā Soluņas Simeona vārdiem «Kristus Piedzimšanas svētku četrdesmit dienu gavēnis simboliski attēlo Mozus gavēni, kurš, gavējis četrdesmit dienas un naktis, saņēma uz akmens plāksnēm rakstīto Dieva vēstījumu. Bet mēs, gavējot četrdesmit dienas, kļūstam skaidrāki un uzņemam dzīvo Vārdu no Jaunavas, uzrakstītu ne uz akmeņa, bet iemiesojušos miesā un piedzimušu, un kļūstam vienoti ar Viņa Dievišķo miesu». Kristus Piedzimšanas svētku gavēnis iedibināts tādēļ, lai līdz Kristus Piedzimšanas dienu mēs attīrītu sevi ar nožēlu, lūgšanām un gavēni, lai ar šķīstu sirdi, dvēseli un miesu varētu bijīgi sagaidīt pasaulē nākušo Dieva Dēlu, un lai bez parastajām dāvanām un upuriem dāvātu Viņam mūsu šķīstās sirdis un vēlmi sekot Viņa mācībai.
Baznīcas nolikums māca, no kā atturēties gavēņu laikā: «Visiem, kuri godbijīgi ievēro gavēni, stingri jāievēro noteikumi par pārtiku, t.i. – jāatturas gavēņa laikā no dažiem ēdieniem, bet nevis kā no sliktiem (tāda attieksme nav pieļaujama), bet nepiemērotiem gavēnim un Baznīcas aizliegtiem. Pārtika, no kuras jāatturas gavēņa laikā: gaļa, siers, dzīvnieku tauki, piens, olas, bet reizēm arī zivis (atkarīgs no gavēņa)». Baznīcas noteikumi attiecībā uz ēšanu Kristus Piedzimšanas svētku gavēņa laikā ir tik pat stingri kā Pētera-Pāvila gavēņa laikā. Bez tā visa Kristus Piedzimšanas svētku gavēņa laikā pirmdienās, trešdienās un piektdienās pēc Nolikuma aizliegts uzturā lietot arī zivis, vīnu un eļļu, un atļauts lietot pārtiku tikai pēc vakara dievkalpojuma. Pārējās dienās atļauts pārtikā lietot ēdienu, gatavotu ar eļļu. Zivis kristus Piedzimšanas svētku gavēņa laikā atļauts ēst sestdienās un svētdienās, kā arī lielos svētkos, piemēram, Vissvētās Jaunavas Templī Ievešanas svētkos, dievnama altārsvētkos un ievērojamu svēto piemiņas dienās, ja šīs dienas iekrīt otrdien vai ceturtdien. Ja svētki ir trešdien vai piektdien, tad gavēņa atvieglojumi attiecas tikai uz vīna un eļļas lietošanu uzturā. No 2. līdz 6. janvārim (pēc jaunā stila) gavēnis kļūst stingrāks, un šajās dienās pat sestdienā un svētdienā zivis uzturā nelieto.
Gavējot miesīgi, tajā pašā laikā mums jāgavē arī garīgi. «Brāļi, gavējot miesīgi, gavēsim arī garīgi, raisīsim visas viltus saites», – māca Svētā Baznīca. Miesas gavēnis bez garīgā gavēņa neko nedod dvēseles pestīšanai, drīzāk pretēji – tas var kļūt pat garīgi kaitīgs, ja cilvēks, atturoties no ēdiena, ieslīgst pašlepnumā par to, ka viņš, lūk, ievēro gavēni. Patiess gavēnis saistīts ar lūgšanu, nožēlu, ar atturēšanos no kaislībām un kaitīgiem ieradumiem, izvairīšanos no ļauniem darbiem, ar piedošanu, ar atturēšanos no laulāto tuvības, no izklaides pasākumu apmeklēšanas, no televizora skatīšanās. Gavēnis nav mērķis, bet līdzeklis – līdzeklis nomierināt savu miesu un šķīstīties no grēkiem. Bez lūgšanām un nožēlas gavēnis kļūst tikai par diētu. Gavēņa būtība izteikta Baznīcas dziedājumos: «Gavējot miesīgi, bet no grēkiem nešķīstoties, veltīgi priecājies par to, mana dvēsele. Jo, ja tevī nav vēlmes laboties, tad Dievs tevi neieredzēs kā melīgu, un piepildīsies tu ar ļauniem dēmoniem, kuriem nekad nav sāta». Citiem vārdiem – galvenais gavēnī ir nevis ko ēdam, bet cīņa ar kaislībām.
Kristus Piedzimšanas gavēnis sākas 15./28. novembrī (pēc vecā / jaunā stila) un turpinās līdz 25.decembrim / 7.janvārim. Tā ilgums – četrdesmit dienas, un tādēļ Tipikonā tas, tāpat kā Lielais gavēnis, tiek dēvēts par Četrdesmit dienu gavēni. Tā kā gavēņa priekšvakarā ir apustuļa Filipa piemiņas diena (14./27. novembris), tad šo gavēni tautā dēvē arī par Filipa gavēni. Pēc svētlaimīgā Soluņas Simeona vārdiem «Kristus Piedzimšanas svētku četrdesmit dienu gavēnis simboliski attēlo Mozus gavēni, kurš, gavējis četrdesmit dienas un naktis, saņēma uz akmens plāksnēm rakstīto Dieva vēstījumu. Bet mēs, gavējot četrdesmit dienas, kļūstam skaidrāki un uzņemam dzīvo Vārdu no Jaunavas, uzrakstītu ne uz akmeņa, bet iemiesojušos miesā un piedzimušu, un kļūstam vienoti ar Viņa Dievišķo miesu». Kristus Piedzimšanas svētku gavēnis iedibināts tādēļ, lai līdz Kristus Piedzimšanas dienu mēs attīrītu sevi ar nožēlu, lūgšanām un gavēni, lai ar šķīstu sirdi, dvēseli un miesu varētu bijīgi sagaidīt pasaulē nākušo Dieva Dēlu, un lai bez parastajām dāvanām un upuriem dāvātu Viņam mūsu šķīstās sirdis un vēlmi sekot Viņa mācībai.
Baznīcas nolikums māca, no kā atturēties gavēņu laikā: «Visiem, kuri godbijīgi ievēro gavēni, stingri jāievēro noteikumi par pārtiku, t.i. – jāatturas gavēņa laikā no dažiem ēdieniem, bet nevis kā no sliktiem (tāda attieksme nav pieļaujama), bet nepiemērotiem gavēnim un Baznīcas aizliegtiem. Pārtika, no kuras jāatturas gavēņa laikā: gaļa, siers, dzīvnieku tauki, piens, olas, bet reizēm arī zivis (atkarīgs no gavēņa)». Baznīcas noteikumi attiecībā uz ēšanu Kristus Piedzimšanas svētku gavēņa laikā ir tik pat stingri kā Pētera-Pāvila gavēņa laikā. Bez tā visa Kristus Piedzimšanas svētku gavēņa laikā pirmdienās, trešdienās un piektdienās pēc Nolikuma aizliegts uzturā lietot arī zivis, vīnu un eļļu, un atļauts lietot pārtiku tikai pēc vakara dievkalpojuma. Pārējās dienās atļauts pārtikā lietot ēdienu, gatavotu ar eļļu. Zivis kristus Piedzimšanas svētku gavēņa laikā atļauts ēst sestdienās un svētdienās, kā arī lielos svētkos, piemēram, Vissvētās Jaunavas Templī Ievešanas svētkos, dievnama altārsvētkos un ievērojamu svēto piemiņas dienās, ja šīs dienas iekrīt otrdien vai ceturtdien. Ja svētki ir trešdien vai piektdien, tad gavēņa atvieglojumi attiecas tikai uz vīna un eļļas lietošanu uzturā. No 2. līdz 6. janvārim (pēc jaunā stila) gavēnis kļūst stingrāks, un šajās dienās pat sestdienā un svētdienā zivis uzturā nelieto.
Gavējot miesīgi, tajā pašā laikā mums jāgavē arī garīgi. «Brāļi, gavējot miesīgi, gavēsim arī garīgi, raisīsim visas viltus saites», – māca Svētā Baznīca. Miesas gavēnis bez garīgā gavēņa neko nedod dvēseles pestīšanai, drīzāk pretēji – tas var kļūt pat garīgi kaitīgs, ja cilvēks, atturoties no ēdiena, ieslīgst pašlepnumā par to, ka viņš, lūk, ievēro gavēni. Patiess gavēnis saistīts ar lūgšanu, nožēlu, ar atturēšanos no kaislībām un kaitīgiem ieradumiem, izvairīšanos no ļauniem darbiem, ar piedošanu, ar atturēšanos no laulāto tuvības, no izklaides pasākumu apmeklēšanas, no televizora skatīšanās. Gavēnis nav mērķis, bet līdzeklis – līdzeklis nomierināt savu miesu un šķīstīties no grēkiem. Bez lūgšanām un nožēlas gavēnis kļūst tikai par diētu. Gavēņa būtība izteikta Baznīcas dziedājumos: «Gavējot miesīgi, bet no grēkiem nešķīstoties, veltīgi priecājies par to, mana dvēsele. Jo, ja tevī nav vēlmes laboties, tad Dievs tevi neieredzēs kā melīgu, un piepildīsies tu ar ļauniem dēmoniem, kuriem nekad nav sāta». Citiem vārdiem – galvenais gavēnī ir nevis ko ēdam, bet cīņa ar kaislībām.
Pēc www.pravoslavie.lv/ materiāliem.